Mākslīgais intelekts - pagātne, tagadne, nākotne

Kādi tad ir uzdevumi radot mākslīgo intelektu, ja gribam likt datoriem domāt tā, kā to darām mēs. 

Intelektu nav viegli definēt. Vai kāds ir inteliģents tikai tāpēc, ka spēj galvā sareizināt 34 reiz 341? Un kā ar emocionālo inteliģenci - spēju saprast, vai sarunas biedrs ir skumjš, dusmīgs vai tikai tēlo emocijas? Ir cilvēki, kas viegli var tikt galā ar matemātikas uzdevumiem (pareizā atbilde ir 11594, ja jūs tas interesēja), taču viņiem varbūt nebūtu ne jausmas, par ko domā sarunu partneris, kad viņš sāk skaļi smieties vai raudāt! Tas viss padara mākslīgā intelekta attīstības ceļu visai neiespējamu - jo dators, tāds dzelzis vien ir, un tam nav emociju, maņu, sāpes vai mīlestība. Ir vairākas teorijas, ka mākslīgais intelekts izveidosies pats no sevis, kādu zināmu darbību rezultātā cilvēkiem to nepamanot - gluži kā izaugt dzīvai radībai no vienas šūnas. Britu matemātiķis Alans Tjūrings, kas ir vislabāk pazīstams saistībā ar šifrēto ziņojumu atkodēšanu 2. pasaules kara laikā, lika cilvēkam uz datoru raudzīties kā uz domāšanas instrumentu, nevis vienkāršu rēķināmo kasti.

Bet cik tālu esam tikuši tādu datoru vai robotu atīstībā, kas spēj domāt un veikt uzdevumus tā, kā to dara cilvēki?

Nesenie panākumi bezpilota lidaparātu izveidē un cilvēkveidīgu robotu izstrādē tiešām ir iespaidīģi - bet līdz filmas «Terminators» apspēlētajiem personāžiem vēl tāls ceļš ejams.

Vispirms, par mūsu pašu smadzenēm

Oksfordas universitātes datorzinātņu profesors Nando de Freitass veltījis daudz laika smadzeņu pētījumiem, mēģinot noskaidrot, kas tajās īsti notiek, mums pašiem nemaz nenojaušot.

Smadzenēs ir rajons ko zinātniski sauc par hipokampu, un tas ir apbrīnojami interesants. Smadzenēs īpašs neirons rada signālu, kas dodas noteiktā virzienā, ja cilvēks atrodas vienā telpas daļā. Ja cilvēks ir telpas citā daļā, tad signālu rada cits neirons. Katrs neirons ir savienots ar vizuālo korteksu, kur glabājam attēlus, un dzirdes korteksu, kur glabājam noteiktu notikumu secību. Katrs neirons saglabā kādu atrašanās vietu un rada signālu tajā brīdī kad atgriežamies iepriekšējā vietā. Piemēram šādā kopējā virknē kas noglabāta mēs varam iztēloties gājienu ceļā uz mājām.

Mēs uztveram intelektu kā pašsaprotamu lietu, neapzināmies daudz lietas kas notiek mūsu smadzenēs, tādēļ ir grūti mākslīgi atkārtot šos procesus.

Argumentus, ka roboti nespēj būt pa īstam inteliģentas būtnes un just emocijas, kā to izjūt cilvēki, var viegli atspēkot. Emocijas ir viena no visvieglāk reproducējamajām lietām, nevajag pat radīt neko tik inteliģentu kā cilvēks, lai iegūtu emocionālu reakciju.

Ja iedursiet amigdalā ar adatu, saņemsiet emocionālu atbildi. Tas ir tādēļ, ka amigdala ir vecā smadzeņu daļa kas mums ir kopīga ar žurkām, pelēm, govīm, cūkām un daudziem citiem dzīvniekiem. Jaunā smadzeņu daļa, piemēram, neokortekss, ir tā vieta, kurā norisinās domāšana augstākajā līmenī.

Tā tad, ja zinātnieki nemēģina attīstīt robotus, kas šnukstēs, skatoties «Titāniku» vai citu romantisku filmu, kā viņi domā tikt pie nākošās paaudzes domājošajām mašīnām?



Mākslīgā intelekta tehnoloģija šodien

Bezpilota lidmašīnas

Bezpilota gaisa transports pirmoreiz parādījās 20. gadsimta 50. gados. Tā mērķis - izmantošana karadarbībā, izlūkošanā, kartogrāfijā un zinātniskos pētījumos.
Jaunās tehnoloģijas ļauj bezpilota lidmašīnām izveidot maršrutu bez cilvēku iesaistīšanās.

Telefoni un planšetdatori

Visuzskatāmākais mākslīgā intelekta piemērs telefonos un planšetdatoros ir kameras. Sejas atpazīšana, automātiska fokusa uzlikšana, informācijas pievienošana bildēm. Kā arī digitālie telefonu balss asistenti, kā piemēram, Apple veidotais Siri, vai Microsoft Cortana. Kuri spēj saprast ko telefona lietotājs pajautā ar balsi vai ar teksta ievadi un atbildēt uz dažādiem jautājumiem, piemēram - «Pazvani mammai» telefons veiks zvanu, «Gribu ēst, kur ir tuvākā kafejnīca?» parādīs tuvākās kafejnīcas, «Kāds šodien ir laiks?» piesūtīs laika prognozi, «Kādi ir tuvākie apskates objekti?» parādīs tuvākos vēsturiskos objektus, kā arī citu iemīļītākās vietas.

Rotaļu roboti

Aldebaran izstrādātais NAO ir mūsdienīgs cilvēkveidīgs robots. Tas spēj staigāt pa dažādām virsmām, atpazīt attēlus un sejas, identificē runātāju un pat spēlēt tautā saukto spēli «desas».

Video spēles

Mākslīgā intelekta tehnoloģijas spēlē «Alien:Isolation» ienaidnieki pielāgojas tavai spēlēšanas stratēģijai.


Nākotnes mākslīgā intelekta tehnoloģijas

Pašbraucošas automašīnas
 

Pagaidām tās atļauj izmantot tikai Kalifornijā, kur tās cītīgi izstrādā un testē mums visiem labi zināmais interneta milzis Google. Tas varētu būt celmlauzis visai satiksmes sistēmai - mašīnas kas brauc bez šofera. Sensori, radari un citas ierīces ļauj braukt, kā arī izvairīties no šķēršļiem un nelaimes gadījumiem.

Kosmosa zondes

Jau tiek veidotas un testētas zondes, kas līdzīgi kā cilvēks varētu, piemēram, uz Marsa sastādīt pašas savu maršrutu un nodarboties ar pētnieciskiem darbiem.

Roboti mediķi

Roboti varētu uzraudīt 24/7 pacientus smagā stāvoklī, veikt dažādas analīzes ātrāk un precīzāk kā clvēki.