Ko viņas dara...

Viņas guļ mūsu t-kreklos un izskatās smieklīgi viņos. Viņas mīl, kad viņas skūpsta bez liekiem vārdiem. Viņas taisās divas stundas un tad pasaka: „Redzi, šoreiz tas bija ātri”. Viņas nemāk kauties, bet vienmēr jūt sevi drošībā blakus mums. Viņas prasa mums kādā krāsot nagus. Viņas var iemigt pašā nepiemērotākajā masāžas brīdī. Viņām patīk kad mēs glaudam matus. Viņas ar apmierinātu izskatu valkā mūs pa veikaliem, labi zinot, ka tās ir mokas. Viņas mīl, kad viņas nēsā uz rokām, kaut gan vienmēr saka: „Noliec mani, es esmu smaga.” Viņas kliedz un viņas kaitina ja mēs klusējam tajā brīdī. Mazās skandālistes. Viņas mīl, kad mēs viņām pērkam veļu.
Viņas atceras, kad būs 147 diena, kā mēs sākām satikties. Viņas vienmēr grib, lai mēs atgriežamies pēc 5 minūtēm pēc strīda, bet nekad tajā neatzīstas. Viņas patstāvīgi rokas mūsu telofonos un greizsirdībā prasa: „ A kas tā tāda?” Viņas vienmēr gaida mūsu SMS uz nakti. Viņas ļoti mīl, kad mēs uzkopjam dzīvokli, mazgājam traukus un gatavojam vakariņas. Viņas vienmēr gaida no mums palīdzību. Viņas iet ar draudzenēm uz klubiem, lai mēs uztrauktos un zvanītu katru pus stundu. Viņas mīl kafiju gultā un dušu divatā. Viņas uzskatu par nāvīgu grēku, ja mēs ierunājamies par viņu svaru. Viņas VISU stāsta par mums draudzenēm. Viņas ķeras pie mums un aizver acis, kad skatās šausmu filmas. Viņas vienmēr uzgriež skaļi mūziku, skraida pa dzīvokli apakšbiksēs un t-kreklā, lēkā, dzied un dejo, kad mēs viņas neviens neredz.
Viņas citreiz neceļ telefonu, un pēc tam saka, ka gulēja un skaņa bija izslēgta. Viņas nevar dzīvot bez fēna un matu taisnošanas. Viņas zina, ka mēs bez viņām nevaram.
Viņas tās ir viņas.